SIDRA CEĻŠ JEB KĀ SIDRS NONĀCA LĪDZ LATVIJAI?

7. novembrī Vīna studijā notika pasākums “Vīns ielūdz sidru” ar mērķi pirmssvētku laikā celt godā Latvijas sidra ražotājus. Pirmo reizi kopā ar viesiem vakariņoja gandrīz visi Latvijas sidrdari un klātienē dalījās ar saviem stāstiem un pieredzi. Vakara gaitā trīs talantīgi šefpavāri – Inese Rove (restorāns “Vīna studija”), Ainārs Volodka (restorāns “Kolonāde. Mūsu stāsti”) un Māris Astičs ( restorāns “Ferma”) pagatavoja īpaši katram sidram pieskaņotu ēdienu, uzburot pilnīgi jaunas garšu kombinācijas.

8 dažādi sidri un 8 dažādi ēdieni – pirmo reizi pieredzējām tik daudz pārsteidzošu ideju un atklājumu  par ēdiena un dzēriena saderību, izmantojot Latvijā ražotu dabīgu sidru, un uzzinājām par to, kā katra svētku galda ēdienu sidrs var ne tikai papildināt, bet arī  izcelt .

Kas kopīgs un kas tad īsti atšķir sidru no vīna ? Vai sidrs ir piemērots tikai vasaras sezonai ? Kas ir īsts, dabīgs sidrs atšķirībā no industriāli ražota? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas izraisīja publikas interesi un kas tika izrunāti vakara gaitā.

Īstu kvalitatīvu sidru ražo līdzīgi kā vīnu. Vienreiz gadā novāc ābolu ražu, izspiež sulu un izraudzē vairāku mēnešu garumā zemā temperatūrā, lai saglabātu svaigumu un garšas buķeti. Šādā veidā vienīgā atšķirība principā ir tā, ka sidra ražošanā tiek izmantoti āboli. Vīns, lai arī Latvijā bieži dzirdam runājam par ogu un augļu vīniem, pēc starptautiski atzītas definīcijas tiek ražots tieši no fermentētas vīnogu sulas, nevis no citiem augļiem.

Te nāk gaismā pavisam loģisks jautājums par cenu : kāpēc lai īsts sidrs būtu lētāks par vīnu, ja to ražo tāpat, tikai no āboliem ?

Un te ir arī atbilde par to, kādēļ tādi dzērieni kā  Lucky dog, Bulmer, Somersby, ko dēvē par sidru, var atrasties veikalu lētākajos plauktos. Tie ir industriāli, no koncentrāta gatavoti dzērieni, kurus nevar salīdzināt ar tradicionālajiem dabīgajiem sidriem. Vieglas peļņas virzīti, tiem pievienojas arī Latvijas lielie alkohola ražotāji, ražojot līdzīgus dzērienus.

Vakara gaitā lieliski izmeklētie ēdieni savienojumā ar dažādajiem sidru stiliem pārsteidza un neatstāja nekādu šaubu par to, ka sidrs var būt izcils ēdienu sabiedrotais. Tie īpaši skaisti pasvītroja vietējos produktus, tādus kā Baltijas renģe, upes vēži vai cūkgaļas pavēdere, kā arī perfekti pielāgojās citu kultūru delikatesēm, kā foie gras, nori tacos ar gorgonzola sieru vai camambert siera crème brulée. Atšķirībā no bieži pieņemtā stereotipa, sidrs nebūt nav tikai viegls vasaras dzēriens, bet var būt vietējā alternatīva importa dzērieniem, kurus lieto gan vasarā, gan ziemā, gan dzirkstošos sidrus svētku brīžos.

Izvēloties dabīgi ražotus Latvijas sidrus, atbalstīsim mazos sidra ražotājus, palīdzēsim attīstīties kvalitatīvu vietējo dzērienu kultūrai un Latvijas sidram kā nacionālai vērtībai.

Kad tad īsti aizsākusies sidra ražošana Latvijā ? Šodien sēžot pie galda kopā ar sidrdariem no dažādiem Latvijas reģioniem, tīri vai jābrīnās, kāpēc šī dzēriena kultūra Latvijā attīstījusies tik nesen. Latvijā un vispār Baltijas reģionā ir ābolu pārpilnība. Bieži vien rudeņos nezinām, kur tos likt. Sidrs ir visā pasaulē atzīts dzēriens, ko ražo tieši no āboliem un vairākos Eiropas reģionos tam ir gadsimtiem senas tradīcijas. 

Latvijā tie ir nieka 20 gadi, kad varam meklēt pirmos Latvijas sidrus Smiltenē pie Jāņa Matveja, kas šodien ir sidra darītavas Abuls saimnieks. Toties ir skaidrs, ka pēdējo 10 gadu laikā esam šajā nozarē uzsākuši nopietnu virzību uz kvalitatīvu sidru ražošanu, kas izceļas ar savu Baltijas klimata identitāti. Pie tam, kā jauna sidra valsts, mums pagaidām nav stingru likumu, ne arī konkrētu etalonu, pēc kuriem būtu noteikti jāvirzās. Esam atvērti eksperimentēt ar dažādās valstīs eksistējošiem sidradarīšanas paņēmieniem, kā arī meklēt vispiemērotākās ābolu šķirnes tieši mūsu ģeografiskajai zonai. 

Viens no šādiem nenogurdināmiem entuziastiem ir Māris Plūme, kas kopā ar sievu Daci saimnieko Jumpravā, sidra darītavā Mr.Plūme. Viņi ir vieni no tiem, kas vairākus gadus ļoti selektīvi meklē ābolu šķirnes, dodoties tādos kā “ābolu safari”, lai Latvijas laukos un grāvmalās uzmeklētu izejmateriālu un izveidotu tās šķirnes, ko varētu kādreiz dēvēt par vietējas izcelsmes sidr-āboliem: ar patīkamu rūgtumiņu, augstu dabīgā cukura līmeni un ne tik daudz skābuma. Pēc Māra domām ābolu serdes izmest pa mašīnas logu ir ļoti labi, jo no grāvmalā izmestas serdes sēkliņām izaug nevis tā pati ābolu šķirne, bet nejaušību bērns, un nekad nevar zināt, vai tieši tas nebūs tas, kurš garšas ziņā izrādīsies piemērotākais kā izejmateriāls labai Latvijas sidr-ābolu šķirnei.

No Latvijas dārzos izplatītajām šķirnēm daudz maz visas ir pagaršotas un saprotam, ka starp tām līdzīgas tādam sidr-ābolam kā Francijā vai Anglijā īsti nav. Bet diez vai arī vajag, jo īstenībā katrā valstī ir savas tradicionālās šķires un stils, kas piemērots tieši vietējiem apstākļiem.

Kā uzsver Mārtiņš Barkāns no Abavas vīna darītavas Slampes pagastā, šodien vidusmēra cilvēku apziņā labs sidrs nāk no Normandijas, tāpat kā labs vīns no Bordeaux. Toties, tādos mazāk zināmos sidra reģionos kā Astūrija Spānijā, kura sidra stilu visnotaļ grūti saprast patērētājiem jebkurā citā pasaules malā, savukārt ir ļoti stipra vietējā sidra identitātes un kultūras apziņa, tos pasniedz un ar tiem lepojas jebkurā bārā un restorānā, veicinot milzīgu noietu tieši vietējā tirgū.

Vienmēr jau ir tā, ka vislabāk padodas ražot to, kas izaug tepat uz vietas, atzīst Latvijas vīnziņu asociācijas prezidents Jānis Kaļķis. Lai vai kā mēs vēlētos ražot vīnogu vīnu Latvijā, tomēr šeit nav atbilstošu klimatisko apstākļu, lai tā varētu kļūt par nopietnu industriju. Labāk un dabiskāk ir lepoties un attīstīt to, ko var ar sekmēm izaudzēt tepat Latvijā.

Šodien Latvijas sidra daru apziņu nostiprina arī vairāku ražotāju ārzemēs gūtās medaļas, kā arī eksporta tirgus, ar ko var lepoties gan Abavas vīna darītava, gan Tālavas sidrs.

Latvijā sidram raksturīgas dažādas pieejas un stili, jo idejas par tā ražošanu ir radušās no dažādiem avotiem, visbiežāk no pašu sidr-daru pieredzes ārzemēs. Krišjānis Putniņš, kurš pirms 10 gadiem atgriezies Latvijā no Austrālijas un sajutis patriotisma stīgu, neuzskata, ka sidram jālīdzinās vīnam, drīzāk atbalsta craft alus kultūru. Viņa vadītā Mūrbūdu sidra darītava Ergemē, pie Igaunijas robežas, izceļas ar dažādiem garšas eksperimentiem un spilgtām etiķetēm.

Viens no vislabākajiem veidiem kā iepazīsties ar sidru viennozīmīgi ir apmeklēt kādu no sidra darītavām, kur klātienē var redzēt, kā sidrs tiek gatavots. Vairākas sidra darītavas piedāvā šādas vizītes, pārsvarā grupās, pēc iepriekšējas pieteikšanās. Dažas pat organizē īpašus svētkus un sanākšanas ābeļu ziedēšanas vai ražas novākšanas laikā. Zīmīgi ir ‘’Sabiles Sidra’’ ilggadēji organizētie tradicionālie Vīna svētki Sabilē, kas, kā saka Baiba Circene, “Sabiles sidra” saimniece, pamazām kļūst par “sidra svētkiem” un ir visnozīmīgākais vietējiem ražotājiem veltītais festivāls, balstīts uz Sabiles vīna kalna vēsturiskajām tradīcijām. 

Kabiles muižas vīna darītava savukārt balsta savu identitāti uz 18-19.gs. valsts līmeņa arhitektūras pieminekļa atjaunošanu- Kabiles Muižu, kuras pagrabā arī savā laikā esot bijusi vīna darītava. Šo grandiozo projektu uzņēmušās arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja, olimpisko spēļu dalībniece Lauma Grīva.

Tūrisma nozare viennozīmīgi sniedz jaunas perspektīvas sidra nozares attīstībai. Tāpēc Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” ir iniciējusi projektu “Sidra ceļš”, kas ļaus atklāt Latvijas sidra darītavas gan ārzemju, gan vietējiem tūristiem. “Sidra ceļš” mērķis ir popularizēt sidru kā Latvijas nacionālo vērtību  un apkopot informāciju par visiem potenciālajiem sidra ceļa dalībniekiem: sidra darītavas, restorāni, viesu nami, krodziņi, kas piedāvā Latvijas ražotāju sidru.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s