KĀ ORIENTĒTIES SIDRA PASAULĒ?

Sidra baudītājiem šis ir lielisks laiks – sidrs atrodams veikalu plauktos, gadatirgos un parādās bāru un restorānu dzērienu piedāvājuma sortimentā. Izvēles bagātība kādam šķitīs aizraujoša, taču citam sidra iegādāšanās pieredze var tik pat labi likt izjust vilšanos. Vai sidru drīkst vērtēt pēc pudeles? Diez vai. Tāpēc piedāvājam dažas vadlīnijas, lai palīdzētu orientēties un atvieglotu meklējumus.

TRADICIONĀLIE SIDRI

Šajā kategorijā ietilpstošie sidri pieejami līdzīgos tilpumos kā vīni – 750 ml pudele ir standarts, bet tik pat labi tiek izmantotas arī 500 ml un 375 ml tilpuma pudeles. Tradicionālie sidri bieži vien smeļas iedvesmu no Vecās Pasaules (pārsvarā Eiropa), bet var būt arī ar jaunās pasaules elpu (pārsvarā Ziemeļamerika, Austrālija). Šie sidri netiek ražoti tādos daudzumos kā modernie sidri un cenu līmenī pielīdzinās vairākumam vīnu. Šos sidrus visdrīzāk atradīsiet speciālizētos dzērienu veikalos, restorānos un citās vietās, kas lepojas ar izmeklētu alus un vīna izvēli.

Tradicionālie sidri tiek taisīti vienu reizi gadā, izmantojot tikko novākto rudens ražu, gluži līdzīgi kā vīna darītavās.

Tikai daži no tradicionālajiem sidriem būs izteikti saldi, vairākums no tiem būs gradācijā no sausa līdz pussausam, sākot ar smalki nepamanāmu līdz nepārprotami izteiktu un tūlīt sajūtamu ābola smaržu. Dabiskais skābums neļauj sidram būt pliekanam, tikmēr tanīns iedod niansētu garšu buķeti mutē sidra izgaršošanas laikā, pat nelielos daudzumos. Rauga raksturs parasti ir nepretenciozs. Karbonizācijas līmenis variē no negāzēta līdz gāzētam, lai gan vairums tradicionālo sidru nav tik karbonizēti kā modernie, jo tie var būt dabiski dzirkstoši (ogļskābā gāze tajos var veidoties fermentācijas procesa rezultātā). Alkohola sastāvs šajos sidros svārstīsies no 5-9%, sniedzot pievilcīga un ne pārlieku stipra dzēriena priekšstatu.

MODERNIE SIDRI

Šajā kategorijā parasti ir tie sidri, kas pieejami līdzīgos tilpumos kā alus, proti, 0,33 l / 0,5 l,  bundžiņās vai pudelēs, vai vienkārši izlejamā veidā no krāna. Modernie sidri visbiežāk tiek ražoti lielos daudzumos un iegādājami par pievilcīgu cenu, bieži vien tuvu tai cenu kategorijai, kādā nopērkams alus, un tos atradīsi parastos pārtikas veikalos, lielveikalos, kā arī vidējas klases restorānos un bāros. Tie ir atsvaidzinoši un viegli dzerami.

Daži modernie sidri ir taisīti, izmantojot ābolu sulas koncentrātu, kas var arī būt importēts. Citi, savukārt, taisīti no sulām, kas iegūtas no tādām vispārzināmām un izplatītām ābolu šķirnēm kā Golden Delicious, Granny Smith, Gala, Fuji u.c. deserta āboliem. Tik pat labi, šo šķirņu āboli var būt mazliet par ātru pūstoši un to forma deformēta, lai tos izliktu pārdošanā veikalos, bet tie ir ideāli sulas ieguvei, ko spiest no tikko novāktiem, gluži svaigiem āboliem, vai pēc tam, kad āboli kādu laiku ir uzglabāti ledusskapī, vai arī noliktavā noteiktā temperatūrā.

Abi paņēmieni dod iespēju modernos sidrus taisīt visu gadu, gluži tāpat kā alu.

Modernajiem sidriem piemīt intensīvs ābolu aromāts un tie parasti būs pussaldie, saldie sidri, pat ja uz etiķetes vēstītais skaidri un gaiši pretendēs uz sausā, pussausā statusu. Tiem parasti būs no vidējas līdz augstai karbonizācijas pakāpei ar teju pamanāmu rauga klātbūtni, lai gan eila raugs var sidram piešķirt un izcelt tajā paša augļa īpatsvaru, vai iedot pikantu akcentu. Alkohola sastāvs šajos sidros gandrīz vienmēr būs zem 7%, un vairākumā gadījumu kopējā sajūta ir pielīdzināma saldai ābolu sulai.

Reizēm sidrdari izmanto šos sidrus kā bāzi, kam pievienot dažādas garšu variācijas – bumbierus, aprikozes, ķiršus, kā arī dažādas ogas. Reizēm izmanto arī apiņus, bet pievienojot kanēli, krustnagliņas, muskatriekstus un citas garšvielas, veido karsto sidru, gluži tāpat, kā karstvīnu.

VECĀ PASAULE

Ja cieņā ir niansētu smaržu un izteiktu garšu buķetes, tad sidri no Anglijas, Francijas, Spānijas un līdzīgā stilā veidotie sidri varētu būt tieši priekš jums! Lai gan sidradarīšanas tradīcijas šajās valstīs daudzos aspektos ir atšķirīgas, tomēr tiem ir kopīga kāda ļoti svarīga iezīme. Vecās Pasaules sidros parasti tiek izmantots raugs, kas iegūstams no paša augļa, uz sulas spiedes un malšanas aparāta, un fermentācijas traukos. Šāda veida spontānā fermentācija sidriem dod ievērojami savādāku garšu profilu nekā tiem sidriem, kas taisīti no laboratorijās kultivēta rauga. Šādi sidru šodien ražo arī daži Latvijas mazie sidrdari.

FRANCIJA

Liela daļa Normandijā un Bretaņā taisītie sidri ir ievērības cienīgi ar specifisku fermentācijas metodi, kas aptur fermentācijas procesu pirms vēl raugs pārstrādā dabīgo augļa cukuru alkoholā. Šie dzirkstošie sidri tiek pildīti blīva stikla pudelēs ar korķi un drāts uzmauktu. Sidri Brut ir vissausākie, bet kā likums gandrīz vienmēr būs saldāki par citos reģionos taisītajiem sidriem. Savukārt, īpaši saldie ir Demi-Sec vai Doux, ar alkohola sastāvu 3-5%.

ANGLIJA

Ja tomēr iecienīti mazliet sausāki un bravūrīgāki sidri, Anglijā taisītie ir šādā stilā. Radniecīgi Francijas sidriem, lielākā daļa Anglijā darināto sidru izmanto ābolu šķirnes, kas ir izteikti saldi-rūgtas un piešķir gala produktam patīkami šķeļošu skābenumu. Dominējošais aromāts un garšu paletes notis bieži vien būs pikantas, dūmakainas, dažreiz arī pielīdzināmas uzartai lauku viensētas zemei, līdzīgi kā var būt sarkanvīnos. Daudzi pudelēs pildītie Anglijas sidri nav dzirkstoši, bet tai pat laikā samērā izplatīti ir mazliet karbonizētie. Un tieši tāpēc, ka Anglijas sidri tiek fermentēti daudz pilnīgāk jeb ilgāk nekā Francijā, to alkohola sastāvs būs augstāks, parasti ap 6-9%.

SPĀNIJA

Jancīga sidra piekritējiem patiks Astūrijas un Basku zemēs ražoto sidru stils. It sevišķi tiem, kas ir skābā alus cienītāji. Tradicionāli, sidra natural tiek pildīts zaļās 700 ml tilpuma stikla pudelēs ar acīmredzamām nogulsnēm pudeles dibenā. Nezinātāji ļoti bieži jau pēc pirmās sidra pamēģināšanas reizes sarauc degunu. Bet kad tas tiek pareizi pasniegts, glāzē ielejot no visnotaļ liela attāluma ar strūklu, jau pēc dažu malku izgaršošanas un smaržas nobaudīšanas atklājas spirdzinoši svaigs sidrs. Tīri zināšanai, daži no labākajiem Spānijas sidriem, kas pieejami Ziemeļamerikas tirgū, būs pildīti caurspīdīgās, vai brūnās pudelēs, un būs daudz tuvāki saviem pēctečiem no Jaunās Pasaules. Alkohola sastāvs 5-7%.

JAUNĀ PASAULE

Sidrdari ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā nav saistīti ar gadsimtiem senām sidra darīšanas tradīcijām, ļaujot tiem savās aroda izpausmēs būt brīviem un inovēt. Ja reiz produkts atbilst vispārējai sidra definīcijai un to ir iespējams realizēt, gūstot peļņu, tad nepastāv nekādu ierobežojumu.

Arī Baltijas reģionam nav senu sidradarīšanas tradīciju un vietējie sidraražotāji piedāvā dažnedažādus sidru stilus.

Un tomēr, tradīciju trūkums sarežģī uzdevumu sidra patērētājiem, lai zinātu, kas ir pudelē. Salīdzinājumam varam ņemt piemēru no alus un vīna pasaules. Alus dzērāji spēj atšķirt bālo eilu no stauta, jo pastāv vispārēja izpratne par alus stiliem. Vīna dzērāji atšķir Cabernet Sauvignon no Riesling, jo pastāv vispārēja izpratne par vīnogu šķirņu dažādību un to, kuras ir vislabāk piemērotas vīna darināšanai.

Sidra sakarā šī saruna par stiliem ir tik tikko uzsākta. Jo vairāk, sidru netaisa no vienas tipiskas ābolu šķirnes vai viena noteikta šķirņu sajaukuma, un informācija par izmantotajām šķirnēm ne vienmēr atrodama uz etiķetes. Ko šādā situācijā iesākt sidra patērētājam? Laimīgā kārtā, aizvien vairāk ražotāju sāk saprast, ka šādi spēj izcelt sava sidra izcelsmi un kvalitāti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s